Rubrika: dabas un vides zinātnes
Zivis
Zivju zvaigznāja sastāvā ir 4 un 5 lieluma zvaigznes. Ar neapbruņotu aci zvaigznājā redzamas 75 zvaigznes. Teleskopā var saskatīt arī spirālveida galaktiku M 74.
Astroloģiski:
- zīmes saimnieks – Neptūns;
- eksaltācijā – Venera;
- stihija – ūdens;
- mutablā;
- sievišķā zīme.
Zivs zīmes raksturs dabā
Zivs zīmes raksturu var palīdzēt ieraudzīt jau pati daba. Mūsu sezonu maiņu kalendārā tas ir brīdis, kad ziema it kā tuvojās beigām, bet pavasara tuvošanos tikai gaidām vai nojaušam. Tas ir brīdis, kad dzīvot pa vecam vairs negribam, bet par jauno varam tikai sapņot. Neskaidrību brīdis. Atkušņi mijas ar saliem. Nav precizitātes attiecībās. Pavasara gaidas var būt tik izteiktas, kad mēs sākam “saslēgties” ar tā tēlu. Kāpinās intuīcija, aktuālākas kļūst mūsu nojausmas, tieksme uz priekšu, uz to, kā vēl nav. Te parādās arī sava veida dumpošanās pret veco. Vēl nepienākušās sezonas dumpis pret aizejošo.
Zīmes raksturs kartes krustā
Nolasīt šīs zīmes raksturu varam, arī ievērojot, ka pretējā zīme Zivs zīmei ir Jaunava, bet pēc stihijām tas nolasītos kā ūdens + zeme. Šāds salikums jau ir auglības priekšnosacījums dabā. Tātad Zivs raksturā ir auglīga darba potenciāls.
Zivs zīmes saimnieks Neptūns pārī ar Jaunavas zīmes saimnieku Merkuru norāda uz zināšanām, kuras nāk no pirmavota. Kamdēļ? Mitoloģiski Neptūns ir ūdeņu saimnieks un saistāms ar pasaules okeānu. Dabas zinātņu pētnieki ir konstatējuši ūdenim piemītošu spēju saglabāt informāciju nenoteiktu laiku. Tādējādi varam izvirzīt minējumu par to, ka ūdenī var glabāties visa informācija par to, kas šajā pasaulē ir noticis. Tātad ūdenī ir informācija par šo pasauli, bet Neptūns var tikt uzskatīts kā šīs informācijas saimnieks vai glabātājs. Merkurs savukārt būtu šīs informācijas pārnesējs vai izmantotājs, vai organizētājs. Tātad šajā gadījumā (Zivis + Jaunava) Merkurs izmanto Neptūna īpašumā esošo informāciju.
Savā ziņā tāda informatīvā pirmavota statusā bija arī Kristus.
Vēstures sākums Zivs zīmē
Pirmatnējais haoss, ja skatāmies caur senajiem mītiem.
Pirmatnējā okeāna laiks tiem, kuri dzīvības sākumu ierauga tieši šajos pirmatnējos ūdeņos.
Tā vai citādi, bet cilvēces vēsture sākas ar Zivs laikmetu. Un līdzīgi šī zīme mūsu horoskopā saistās ar kādu sākumu, kādu pamatjautājumu, kas mums ir svarīgs un pie kā jāstrādā. Tas tiešām ir kā haoss seno kultūru mītos, kurš visbiežāk tika saprasts kā kaut kas bezformīgs un pildīts ar ūdeni. Tāds tas bija senajā Grieķijā, tāds arī senajā Ķīnā (Huņtuņ). Arī Vecās derības tekstos iesākumā bija stāvoklis, kurš drīzāk atgādina haosu.
Mūsu ikdienas dzīvē haoss atbilst brīdim pirms kaut kādu darbu uzsākšanas. Tas ir brīdis, kad tā īsti vēl nav noformulēts darba uzdevums un ir tikai aptuvena iecerētā darba projekta vīzija.
Vecās derības tekstos pēc šā haosa (kopā radītā “debess + zeme”, kas viena no otras neatšķirta ir līdzīgas haosam) notiek pasaules radīšanas akts septiņu dienu garumā, savukārt senajā Divupē ūdens vai jūras dieviete Tiamata ir attēlota kā briesmonis ar septiņām galvām (septiņas galvas = septiņas dienas?).
Ūdens senajos mītos saistās ar gudrību, kamdēļ ar ūdeni saistītais Zivs laikmets ir arī gudrības laikmets, kad dominē ūdens un gudrības dievības.
Hronoloģiski šis laiks būtu saistāms ar laiku pirms 40–15 tūkstošiem gadu pēc akadēmiskās vēstures skalas. Vēsturiski tas ir sava veida jaunās realitātes dzimšanas laiks. Kādas? Šajā laikā rodas pirmie mums zināmie mākslas darbi. Bet māksla arī ir jaunās realitātes priekšvēstnesis. Tā ir kā jaunās dzīves projekts.
Starp pirmajiem mākslas darbiem būtu minamas arī sieviešu skulptūriņas – Vīlendorfas Veneras (ieguvušas nosaukumu no atrašanas vietas Austrijas pilsētiņā Vīlendorfā). Šīs skulptūriņas gan ietver sevī jaunās realitātes projektu, jo ir mākslas darbs, gan svarīgas ar to, ka uzmanības centrā atrodas sieviete. Bet sieviete Zivs zīmei ir būtiska ar to, ka:
- tā ir sievišķā zīme;
- tā ir auglīgā zīme;
- tās pretējās zīmes simbols ir māte (vai Dievmāte).
Šīs sieviešu figūriņas var būt saistāmas arī ar seniem maģijas rituāliem vai praksi pārnest slimības no dzīvā, bet slimā cilvēka ķermeņa uz kādu citu ķermeni. Bieži šā cita ķermeņa vietā var būt skulptūriņas vai cilvēkam līdzīgas lellītes. Tādējādi Zivs zīmes raksturam piemītošā neskaidrība var būt saskatāma arī šajā “it kā mākslas darbā”. It kā, jo drīzāk tas ir maģisku rituālu atribūts. Tā vai citādi, skaidrība ir nojukusi un radušies varianti. Zivs raksturam tipiska frāzīte: “Ir varianti.”
Neptūns
Neptūns, kas ir šīs zīmes saimnieks, ir arī jūras un mātes klēpja simbols.
Tādējādi te varam runāt arī par:
- mīlestību, ar ko visam būtu jāsākas;
- zemapziņu, kas var būt uztverta kā visa pirmsākums, ja zemapziņu uztvertu kā informācijas krātuvi (pirmatnējo okeānu), no kuras ņemto informāciju apziņa sakārto mums atpazīstamā izskatā;
- misticismu kā neskaidrību fiziskajā, bet skaidrību augšējā slānī, kad vēl ne viss ir ieguvis formulējumu vārdos;
- sapņiem, divatnību, dubultnieku, kas atbilstu pirmatnējo kultūru šamaņu praksē bieži sastopamajām runām par dubultnieku, sapņiem utt.;
- noslieci uz visu noslēpumaino, mākslu, psiholoģiju.
Zīmes simbolismss
Zivīm pretējā zīme ir Jaunava, tādējādi var pievērst uzmanību faktam, ka Zivs zīme ir saistāma ar Horu senās Ēģiptes mītos vai Kristu iepretim Jaunavai. Tā veidojas sakrālais pāris – Dievmāte ar bērnu. Arī sava veida pirmsākums.
Agrajā kristietismā Kristus simbolizēja zivis. Lai gan šim simbolam ir savs konkrēts tekstuāls tulkojums (vārdu „ihtis” latīņu valodā veido teikuma „Jēzus Kristus Dieva Dēls Glābējs” pirmie burti), to var skatīt arī pēctecībā no Babilonas glābēja dieva Dagona, kura vārds tulkojumā nozīmē „zivs” un kuru attēloja zivs izskatā.
Kristus par galveno zīmi, kura dota cilvēkam, nosauca Jonas zīmi, respektīvi, faktu par to, kā Jona trīs dienas pabija zivs vēderā. Senajās kultūrās tā simboliski apzīmēja iniciācijas faktu. Der pievērst uzmanību trīs bibliskajām „ieiešanām”:
- ieiešanai Noasa šķirstā;
- Jonas nokļūšanai zivs vēderā;
- Kristus guldīšanai kapā.
Te faktiski varam redzēt līdzības ar psihoanalītisko atgriešanos mātes ķermenī un saskatāma arī līdzība ar šamaņu nokāpšanu pazemē. Astroloģiski, protams, te var redzēt norādes uz to, ka Zivs zīmes raksturam atbilst „nokāpšana apziņas dziļumos”.
Helēna Blavatska norāda uz zivs simbola paralēli ar kuģi, kas savukārt ir bijis arī Ištaras un Izīdas, un pat Atēnas simbols. Tā simboliski varam nonākt līdz Zivs saistībai ar sievieti. Galu galā sievišķā principa joni simbols indiešu kultūrā arī ir divas aplī izvietotas zivis.
Pāvesta cepure mitra simbolizē zivs muti. Kristīgajos tekstos bieži var sastapt runas par zvejniekiem. Vai nu tiek teikts, ka jāiet zvejot cilvēku dvēseles, vai paši personāži ir zvejnieki (Pēteris, Andrejs, Jānis u.c.).
Divupe
Ea jeb Oannes tika attēlots daļēji zivs izskatā. To var saprast kā norādi uz dziļajām zināšanām, kuras tika nestas no ūdens dzīlēm. Tātad zivs saistās ar dziļu zināšanu iegūšanas praksi. Savā ziņā to turpina uzturēt kristīšanas rituāli ūdenī, kur cilvēka iegremdēšana ūdenī neviļus viņu pielīdzina zivij.
Babilonā Zivis simbolizēja Tigru un Eifratu, kuru sākotne meklējama Ēdenes dārzā. Zinot, ka vispār no Ēdenes iztek četras upes, simboliski te atkal varam nonākt līdz krusta tēlam, kas ir arī labā un ļaunā atšķiršanas koka apzīmējums.
Ēģipte
Zivs simbols ir biežs dievību pavadonis. Tas, piemēram, tika saistīts ar Mendesas pilsētas dievieti Hatmehitu, kura vēlāk tika saistīta ar Izīdu. Šādā izskatā viņa esot palīdzējusi Izīdai salasīt sacirstā Ozīrisa gabalus. Tikpat cieši zivs simbols saistīts ar Horu, kuru zivs izskatā attēloja jau no seniem laikiem.
Divas zivis – Abtu un Ant – peldēja Saules dieva laivai pa priekšu un tika pieminētas rituālos.
Heliopoles vārds Ēģiptē bija Annu vai Innu (bibliskā Ona), kas tulkojumā nozīmē „zivs”.
Šī vārda daļa ietilpst arī debesu apzīmējumā Nun, kas norāda uz ticējumu par diviem dažādiem ūdeņiem – tur augšā un tur lejā.
Grieķija
Leģendas vēsta, ka par zivīm tika pārvērsti Afrodīte un viņas dēls Eross (Romā – Diāna un Kupidons), kuri glābās no Tīfona. Te var atcerēties Tīfona saistību ar kosmisko katastrofu, kuru bez Blavatskas piemin arī Plīnijs. Te Tīfons ir saistīts arī ar komētu. Neptūns, kas pārstāv Zivs zīmi kā tās saimnieks, ir tas, kurš dumpojas pret debesu noteikto kārtību. Šo dumpi varam ieraudzīt kā zivs kvadratūru pret Strēlnieku, kura saimnieks savukārt ir Jupiters.
Denderas zodiakā abas zivis bija orientētas vienā virzienā.
Mitraistu attēlos varēja būt gan vienā, gan pretējos virzienos orientētas zivis.
Slavenajā Farnēzes globusā zivis attēlotas perpendikulāri, it kā krusta veidā. Viena no tām tādējādi simbolizē gara nonākšanu uz zemi (kas atbilst zivs zīmes raksturam – gara ielaušanās matērijā), savukārt horizontālais virziens simbolizē evolūcijas virzienu. Faktiski te varam ieraudzīt arī “ezoteriskā krusta” simbola analoģiju un saistību ar SoHm krustu, kur sākotnējo vertikāli nomaina horizontālais “realizējies pats” ceļš.
Indija
Viena no Višnu avatarām ir zivs. Turklāt ar to arī sākās dieva iemiesošanās jeb nonākšanas epopeja. Epopeja, kurā var redzēt evolūcijas pēctecību: zivis, bruņurupucis, cūka utt. Un tomēr viss sākas ar zivīm. Zivs izskatā Višnu izglāba cilvēka pirmsenci Manu no Lielajiem plūdiem, to brīdinot.
Jūdaisms
Atbilst Zivs zīmei – pašai reliģiozākajai no visām zīmēm. Kristietiisms turklāt atbilst Auna zīmei. Tādējādi simboliski ūdens zīme Zivs iet pa priekšu uguns zīmei Aunam. Turklāt Zivs zīme astroloģiski ir saistīta ar ebreju tautu un Palestīnu. Mesijas atnākšanas astroloģiskā formula ir izteikta Saturna un Jupitera savienojumā Zivs zīmē, no kurām Saturns arī ir kā ebreju tautas sargātājplanēta. Talmudā mesija ir apzīmēts ar vārdu Dag, kas tulkojumā nozīmē „zivs”. Lielais Saturna un Jupitera savienojums Zivs zīmē notika 7. gadā p.m.ē., kad arī droši vien ir bijusi īstā Kristus dzimšanas diena.
Eksaltācijā ir Venera, kas norāda uz tieksmi baudīt zemes lietas, bet balstoties uz dzīves pieredzi. Ar lielu rūpību tiek analizēta ētika, kas saskan ar pretējo – Jaunavas zīmi. Jaunavas zīmes saimnieks Merkurs kopā ar Veneru norāda uz to, ka Zivis un tajā skaitā arī jūdi tic vienīgi tām zināšanām, kuras ir dzīves pieredzes aprobētas. Pedantiskā vai vienkārši skrupulozā dzīves kārtošana labi atspoguļojas kabalā.
Jūdaisma literatūrā viena no populārākajām tēmām ir Lielie plūdi. Tādējādi arī plūdi simbolizē Zivs zīmes raksturu. Tā ir pasaules kristīšana vai aplaistīšana, kā rezultātā kaut kas var sākt augt, bet kaut kas var būt iznīcināts. Ne velti Lielo plūdu sižeti ir saistīti ar upurēšanas rituāliem. Zivs arī kā 12. mājas zīme ir saistīta ar upurēšanu un upurēšanos.
Zivis filozofijā
Iepriekšējā zīme – Ūdensvīrs ar Urānu savā zīmē, bet Sauli pretējā Lauvas zīmē – iesāk intelektuālo ceļu ar vēlmi būt ievērotam savā darbības jomā. Tā ir spoža ideju kombinācija. Zivij pretējās Jaunavas zīmes saimnieks Merkurs liek aizsāktajā darbā meklēt struktūras un zināmu kārtību. Tajā pašā laikā saglabāts tiek zināms noslēpums, noslēpumainība. Pat Zivs zīmes astronomiskais attēls – divas sasaitētas zivis – norāda uz divatnību, to saprotot arī kā reālā noslēpšanas vai aizplīvurošanas simbolu no vienas puses, bet kā daudzplākšņainības metodikas simbolu no otras.
Vai to varam redzēt Zivs zīmes filozofu darbos?
Par daudzslāņaino esamības struktūru rakstīja Bērklijs. Nikolajs Hartmans savā filozofijā rakstīja par četriem esamības līmeņiem: neorganisko, organisko, dvēselisko un garīgo. Daudz metožu (slāņu) apvienošanu vienā sistēmā mēģināja realizēt Jaspers savā psiholoģijas filozofijā vai Rikjers. Jaspers par apvienojošo tiecās izvēlēties senos mītus, Rikjērs – reliģiju.
Jau aizšifrētākā veidā šo daudzslāņainību savā zinātnē izstrādāja Nikolajs Koperniks. Debesu spīdekļu sakārtošana pa orbītām, norādot katram savu vietu, arī taču ir tā pati kārtošana pa slāņiem.
Bet Zivs zīmes saimnieks Neptūns provocē uz vēl kādu šīs zīmes īpatnību – dumpošanos pret debesīm vai debesu saimnieku, kurš reizē var būt arī iepriekšējā posma mācības simbols. Sengrieķu mītos Neptūna līdzinieks Poseidons dumpojās pret Zevu. Astroloģiskajā kartē šo situāciju varam redzēt arī kā kvadratūru pret Strēlnieka zīmes saimnieku Jupiteru, kas arī ir Zeva līdzinieks. Kvadratūra pret otro zīmi – Dvīņiem – var būt arī kā norāde par to, ka Zivs divējādība ir arī tās pārbaudījums un riska faktors. Tādējādi dumpis pret esošo ir neapzināta divējādības iezīmēšana, kurā viens ir karotājs, otrs – tas, pret kuru jākaro.
Dumpis pret veco parādās vairāku Zivs zīmes filozofu darbos: Koperniks dumpojās pret veco astronomiju, kura Zemi bija nolikusi Saules sistēmas centrā; Galilejs, dumpojoties pret veco, gandrīz nonāca uz sārta; Einšteins noārdīja iepriekšējo paradigmu un skaidrības vietā ielika īstu Zivs zīmes relativitāti.
Venera šajā zīmē ir eksaltācijā. Neptūns un Venera rada juteklību, kas pretim Jaunavas Merkuram rada salikumu, par kuru varam lasīt Zivs zīmes filozofa Šlēgeļa filozofijā: “Ja gribi apgūt fizikas noslēpumus, tad iesvēti sevi poēzijas mistērijās.” Zinātni ar mākslu sintezēja Einšteins; par idejas sajušanas nepieciešamību savā filozofijā rakstīja Bērklijs.
Šīs zīmes cilvēks, ja ir sevi attīstījis pietiekami augstā līmenī, var kvadratūras stresu pret Strēlnieka Jupiteru transformēt programmā, kura liek personisko novērtēt augstāk nekā bezpersonisko vai dalīto. Šī mistērija var izpausties kā gribasspēka tēma, kas arī ir personiskā atzīšana. Par šo tēmu savās filozofijās rakstīja gan Nikolajs Hartmans, kas visas esamības pamatā nolika neapzināto pasaules gribu, vai Berdjajevs, kas personisko vērtēja augstāk par bezpersonisko, novedot atkal jau īsti Zivs stilā līdz augstākajai personībai, kur personiskais, no vienas puses, it kā ir, no otras, it kā zaudē savu reālismu, ieejot simbolu kategorijā.
